Assyrtiko ir reta, izsmalcināta baltā vīnogu šķirne, iespējams, viena no izcilākajām Vidusjūras reģionā. Tā izcelsme ir Santorini, bet ir izplatījusies visā Grieķijā, kļūstot par vienu no nozīmīgākajām vietējām šķirnēm kvalitātes ziņā. No tās galvenokārt ražo sausos baltvīnus, no kuriem daži tiek izturēti ozolkoka mucās. Taču tiek gatavoti arī saldie vīni no saulē kaltētām vīnogām. Assyrtiko ir viena no retajām balto vīnogu šķirnēm, kas spēj augt karstos un sausos klimatiskos apstākļos, saglabājot izcilā balansā augstu alkohola līmeni ar kraukšķīgu skābumu. Tā ir vairāk teksturāla šķirne, akcentējot ķermeni un struktūru, nevis aromātu. Assyrtiko no Santorini rada elegantus, minerālus un ļoti koncentrētus baltvīnus. Ārpus Santorini Assyrtiko saglabā kraukšķīgumu un mineralitāti, bet tai ir augstāka primāro augļu aromātu intensitāte un mazāk piesātināta struktūra. Balstoties uz Assyrtiko, tiek radīti arī bagātīgi un izsmalcināti saldie vīni ar izcili sabalansētu skābumu. Assyrtiko ir radīts cilvēkiem, kuri meklē netradicionālus, intensīva stila baltvīnus ar piesātinātu struktūru.

Malagousia ir mūsdienu Grieķijas vīna darīšanas renesanses kvintesence, kas pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi atdzimšanu. Tā simbolizē Grieķijas vīndaru jaunatklāto potenciālu. 1970. gados Malagousia bija balto vīnogu šķirne, kas bija zināma tikai retajam un tika uzskatīta par izzudušu. Šodien, pateicoties universitāšu profesoru un vadošo audzētāju pūlēm, Malagousia tiek uzskatīta par pasaules klases vīnogu, kas rada izcilus sausos baltvīnus un dažus izsmalcinātus saldos vīnus. Malagousia vīni ir vidēji gaiši, citrondzeltenā krāsā ar ļoti intensīvu un izteiksmīgu aromātu buķeti, kas ietver persiku, zaļo papriku, svaigu garšaugu un ziedu notis. Garšā tie ir apaļi, piesātināti, bet vienmēr svaigi ar mēreni augstu alkohola līmeni.

Vēsturiskā balto vīnogu šķirne Savatiano ir viena no Grieķijas vīna dārzu visplašāk stādītajām šķirnēm. No tās rada ievērojamu daudzumu sauso baltvīnu. Patiesi laba Savatiano glāze spēj iepriecināt vīna pazinējus ar savu unikālo raksturu un būtību, kas neizpaužas caur pārmērīgu ārišķību, bet gan caur tā dabu. Tā piedāvā izteiktus dzelteno augļu un svaigi pļautas zāles aromātus, apaļu garšu un labi sabalansētu struktūru. Šī šķirne ir arī tradicionāli izmantota recīnas gatavošanai. Izcila Savatiano pudele un mūsdienīga recīnas versija nav vienkārši izcili elementi starpkultūru pasaules vīna mozaīkā, bet arī neatsverami pavadoņi dažādiem ēdieniem un maltītēm.

Lai gan Krētā dominē sarkanās vīnogas, Vilana ir neapšaubāma balto vīnogu šķirņu karaliene šajā salā. Baudot Vilana vīnu, iespējams izjust šī vēsturiskā un slavenā reģiona baltvīna stila būtību. To galvenokārt izmanto sausu, svaigu baltvīnu ražošanai, bet ambiciozi ražotāji izlaiž arī nelielas augstas kvalitātes ozolkoka mucās izturētu vīnu. Vilana vīna raksturīgās iezīmes ir vidēji dziļa dzeltena krāsa, vidēji intensīvi citronu, apelsīnu, bumbieru, ziedu (piemēram, jasmīna) un garšaugu aromāti. Garšas ziņā tas ir svaigs, viegli piesātināts, maigu skābumu un vidēju alkohola saturu. Vilana ir nesarežģīts, veldzējošs baltvīns siltai vasaras dienai — maigs, pievilcīgs un viegli dzerams.

“Topošā Grieķijas vīna zvaigzne”. Termins “izcilākā mazpazīstamā” varētu būt radīts tieši tādām Grieķijas vīnogu šķirnēm kā Vidiano. Tā ir balto vīnogu šķirne no Krētas, ko izmanto sausu baltvīnu ražošanai, dažkārt arī izturētu ozolkoka mucās. Vidiano komerciālā ražošana ir sākusies tikai pēdējās desmitgadēs, un ražotāji vienprātīgi atzīst šīs šķirnes lielo kvalitātes potenciālu. Vidiano vīni vairāk akcentē tekstūru, nevis spēcīgu aromātu buķeti. Aromātu buķetē ir kauliņaugļi, ziedi un dažreiz arī saldi garšaugi. Garšas ziņā Vidiano raksturo vidējs līdz augsts alkohola saturs un krēmīga, piepildoša tekstūra, ko līdzsvaro vidējs līdz augsts skābums. Lai arī Vidiano struktūra var būt dažāda un skābums nav ass, tās vīni nekad nav pliekani.

Skābums: vidējs

Šīs šķirnes itāliski skanošais nosaukums, kā arī tās audzēšana Jonijas salās, kas atrodas netālu no Itālijas, ir radījusi pieņēmumu, ka Robola vīnogu šķirne ir tā pati, kas Ribolla Gialla šķirne, kas tiek kultivēta Itālijas ziemeļaustrumos. Taču starp šīm abām šķirnēm pastāv būtiskas atšķirības, kas padara Robola patiesi unikālu un daudzsološu šķirni gan morfoloģijas, gan garšas ziņā. Pienācīgi audzējot un vīna darīšanas procesā rūpīgi apstrādājot, Robola vīnogas sniedz izcilu rezultātu, piedāvājot sausos baltvīnus ar izsmalcinātu raksturu un skaisti izceļot savu terroir izcelsmi. Kefalonija ir visplašāk pazīstama ar Robola audzēšanu. Tā kā šķirne ir pakļauta oksidācijai, ļoti būtiska ir rūpīga vinifikācija, kas parasti pilnība norisinās nerūsējošā tērauda tvertnēs. Taču, kad visas prasības ir izpildītas, Robola vīns izceļas ar minerālām notīm, vidēju ķermeni un izcilu oksidēšanās potenciālu, kas atgādina labu Santorini vīnu. Jauns Robola vīns var līdzināties Šabli, savukārt pēc dažiem gadiem tas var atgādināt Riesling.

Dafni bija gandrīz izzudusi balto vīnogu šķirne no Krētas salas, kas atkal nonākusi uzmanības centrā. Tas ir panākts, ražojot sausos baltvīnus ar intensīviem aromātiem un apaļu garšas profilu, vienlaikus saglabājot mērenu alkohola līmeni. Daži ambiciozi ražotāji izmanto vecākos vīnogulājus, lai izveidotu arī dažus ozolkoka mucās fermentētus vīnus. Šķirnei dots nosaukums "Dafni" (kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē lauru lapa), jo tās aromāts un garša atsauc atmiņā lauru lapas un citus garšaugus, piemēram, timiānu un oregano, kā arī dzeltenos un baltos augļus ar dažiem ziedu akcentiem. Garša ir ļoti specifiska pēc struktūras – tā ir pilnīga, spēcīga, ar maigu skābumu. Ražotāji gatavojot vīnus reti jauc Dafni ar citām vīnogām.

Athiri ir sena balto vīnogu šķirne no Egejas jūras reģiona, ko gadsimtiem ilgi izmanto lielisku sauso baltvīnu ražošanai. Kopš tās vērtīgās īpašības tika atzītas Grieķijas vīnkopju vidū, tā ir kļuvusi par būtisku un ārkārtīgi izsmalcinātu baltvīna stila izpausmi, kas tiek ražoti Kiklādu un Dodekanesas salās. Athiri vīni ir ar mērenu aromātu intensitāti, koncentrējoties galvenokārt uz balto, dzelteno un citrusaugļu notīm, ar mērenu alkohola līmeni, maigu skābumu un vidēju ķermeni, kas izceļ svaigumu un dzīvīgumu. Vislabākie rezultāti tiek sasniegti Santorini, ja Athiri tiek kombinēta ar Assyrtiko un Aidani, kā arī Rodas augstajos vīna dārzos.

Nosaukums Xinomavro ir cēlies no vārdiem xino (skābs) un mavro (melns). Lai gan ogu miza nav īpaši tumša, Xinomavro pārsteidz ar savu daudzpusību un unikālo raksturu, radot ilgstoši izturamus sarkanvīnus, dinamiskus rozā vīnus, aromātiskus dzirkstošos vīnus un pat izsmalcinātus saldos vīnus. Xinomavro ir saistīts ar noteiktiem reģioniem, piemēram, Xinomavro-Naoussa un Xinomavro-Amynteo. Harizmātiskais Xinomavro pamatoti ieņem augstāko vietu Grieķijas šķirņu hierarhijā. Tā unikālais raksturs un kvalitāte sola sniegt neaizmirstamu baudījumu visiem īstiem vīna pazinējiem, pārliecinot jau ar pirmo malku, ka viņi saskaras ar kaut ko īpašu un nozīmīgu. Xinomavro būtību var atrast sarežģītajos un izteiksmīgajos aromātos ar sarkano ogu, ziedu, tomātu, olīvu, kaltētu plūmju, tabakas un riekstu notīm, savukārt izturēšana ozolkoka mucās piešķir smalkus garšvielu akcentus.

Agiorgitiko ir valdzinoša vīnogu šķirne, kas piesaista ar eleganci, svaigumu, intensīviem aromātiem un garšām. Tā ir sarkanā vīnogu šķirne, un bieži tiek dēvēta par “daudzpusīgu”, jo spēj radīt plaša spektra stilu vīnus — no atsvaidzinošiem rozā vīniem līdz koncentrētiem saldajiem vīniem. Tomēr visbiežāk sastopamie stili ir divi: svaigs, ozolkokā neizturēts sarkanvīns, vai arī sarkanvīns, kas izturēts ozolkoka mucās vismaz vienu gadu. Jauns Agiorgitiko ir vīns ar vidēji dziļu purpursarkanu krāsu, intensīviem svaigu sarkano augļu aromātiem, vidēju skābumu un maigiem tanīniem. Vīni, kas īslaicīgi izturēti ozolkoka mucās, var tikt nogatavināti pudelē piecus gadus, apvienojot šķirnes sulīgo augļainumu ar svaigumu un daudzslāņainību. Vīni, kas paredzēti ilgstošai nogatavināšanai pudelē, tiek izturēti ozolkoka mucās daudzus mēnešus un tiem ir spēcīga tanīnu struktūra ar augstas kvalitātes, nogatavinātiem tanīniem un dziļu krāsu, kamēr aromātiskais profils atklāj koncentrētus un sarežģītus sarkano augļu, saldu garšvielu un šokolādes aromātus. Agiorgitiko ir aizsargātās cilmes vietas Nemea, lielākā sarkanvīna apelācija Grieķijā, vīnogu šķirne un arī tās kvalitātes līderis.

Mandilaria šūpulis ir Egejas jūras salas un Krēta. Nav nejaušība, ka tieši šajos reģionos šī šķirne piedalās Peza, Archanes un Parosas aizsargātās cilmes vietas sarkano vīnu ražošanā, kā arī ir pilnībā atbildīga par Rodas aizsargātas cilmes vietas sarkanvīna ražošanu. Šajās salās, kur vīnogulāji tiek pakļauti vējiem un saules karstumam, Mandilaria iegūst izcilas īpašības: dziļi sarkanu krāsu, uz vīnogulājiem pilnībā nogatavojušos ogu un “gaļīgus” (piemēram, ādas) aromātus, vidēju ķermeni ar izteiktiem, spēcīgiem tanīniem. Mandilaria ir ar spēcīgu personību, un šī unikālā šķirne uz Grieķijas vīniem atstāj savu neizdzēšamo nospiedumu, kas, vai nu izceļas, vai ir gandrīz nemanāms, tomēr vienmēr atklāj šķirnes terroir identitāti. Pateicoties šķirnes daudzpusīgajam raksturam, vīna cienītāji, kuri vēlas paplašināt savu aromātu un garšu paleti, noteikti atradīs iemeslu nobaudīt Mandilaria.

Kotsifali ir Krētas slaveno vīna dārzu raksturīgākā sarkano vīnogu šķirne, kas definē šī reģiona sausā sarkanvīna stilu. Tā kā sarkanās vīnogas uz salas ir daudz nozīmīgākas par baltajām, Kotsifali var uzskatīt par Krētas īsto dvēseli. Viena pati Kotsifali šķirne rada vīnu ar zemas intensitātes krāsu, intensīviem aromātiem, salīdzinoši augstu alkohola saturu un maigiem tanīniem un skābumu. Šo iemeslu dēļ lielākā daļa Kotsifali tiek sajaukta ar citām sarkanajām šķirnēm, piešķirot vīnam apaļumu un tanīnu eleganci, kamēr aromātiskā izpausme ir pilna ar saldo ziedu, žāvētu tumšo augļu un kompleksām garšvielu notīm. Kotsifali rada piesātināta un bagātīga stila vīnu tiem, kuriem patīk sarkanvīni ar maigu, izlīdzinātu raksturu.

Liatiko ir izcilākais vēstnesis ļoti individuālam un bieži vien nepietiekami izprastam stilam, kas vienlaikus ir ārkārtīgi gards. Tā ir sarkano vīnogu šķirne, kas spēj radīt izcilus sausos sarkanvīnus, taču tā sasniedz savu virsotni saldajos vīnos. Tomēr, pretēji vairumam sarkano šķirņu, ko izmanto stiprinātu saldo vīnu pagatavošanai, pievienojot alkoholu fermentācijas procesā, Liatiko saldie vīni tiek gatavoti no saulē kaltētām vīnogām. Liatiko vīniem ir samērā zema krāsas intensitāte, kas ir tuva granāta krāsai. Liatiko vīns ir intensīvs, ar bagātīgām, nogatavojušos sarkano augļu un saldo garšvielu notīm. Garšas ziņā tas ir piesātināts, ar augstu alkohola saturu un maigiem tanīniem. Liatiko ir šķirne, kas laika gaitā brīnišķīgi attīstās – sausie vīni prasa vismaz piecu gadu nogatavināšanu un var glabāties desmit vai vairāk gadus.

“Topošā Grieķijas vīna zvaigzne”. Nedrīkst sajaukt ar vīnogu šķirni Lemnio! Limniona/Lemniona ir Grieķijas sarkano vīnogu šķirņu uzlecošā zvaigzne, kas nākotnē spēlēs nozīmīgu lomu daudzos augstākās kvalitātes vīnos visā Grieķijā. Šīs sarkanās šķirnes potenciālu augstas kvalitātes vīnu ražošanā atklāja brīdī, kad bija palikuši tikai daži vīnogulāji. Pēc vairāku gadu pētījumiem un eksperimentiem, kuros iesaistījās vairāki zinātnieki, audzētāji un ražotāji, tika iegūti iespaidīgi rezultāti. Limniona vīnam ir ārkārtīgi dziļa un koša purpursarkana krāsa. Aromātā tas ir bagāts, ļoti izteiksmīgs, ar sarkano augļu, garšaugu, minerālu un garšvielu notīm. Garšā tas ir ar spēcīgu struktūru, ar stingriem, bet ne agresīviem tanīniem. Alkohola saturs var būt salīdzinoši augsts, lai gan reti pārsniedz 13,5%, un tas vienmēr ir labi līdzsvarots ar izteiktu skābumu. Limniona ir viena no tām retajām sarkanajām šķirnēm, kurā apvienojas izteiksmīgums, koncentrācija, skābums un garša, neizvirzot priekšplānā smagnējumu. Tā ir piemērota cilvēkiem, kas meklē jaunas, ambiciozas, bet tajā pašā laikā elegantas sarkanvīna šķirnes.

Aptuveni pirms 150 gadiem vācu izcelsmes vīndaris Gustavs Klauss apmetās pie Patras pilsētas, kur viņš radīja pirmo saldo Mavrodaphne vīnu. Viņš, iespējams, toreiz nevarēja paredzēt, ka viņa radītais vīns kļūs par vienu no atpazīstamākajiem Grieķijas vīna produktiem. Tāpat viņš nevarēja zināt, ka mūsdienās, papildus augstu novērtētajiem saldajiem vīniem, piemēram, "Mavrodaphne of Patras" un "Mavrodaphne of Cephalonia," no Mavrodaphne šķirnes tiks iegūti arī tikpat atzīti un ievērojami sausie vīni. Lielākā daļa Mavrodaphne vīna dārzu atrodas Peloponesas pussalā, īpaši tās ziemeļrietumu daļā. Līdz nesenam laikam šī šķirne tika izmantota gandrīz tikai izcilu stiprināto deserta vīnu ražošanā, kā tas bija pieņemts arī Jonijas salā Kefalonijā. Šīs šķirnes raksturīgā tumši melnā krāsa, intensīvie žāvētu plūmju un rozīņu aromāti, augstais alkohola līmenis un vidējais skābums perfekti atbilst saldo vīnu profilam. Mavrodaphne neapšaubāmi ir ievērojama Grieķijas vīnogu šķirne.

Līdz nesenam laikam šī sarkano vīnogu šķirne ar melnām ("mavro") un kraukšķīgām ("tragano") ogām — tādējādi nosaukums Mavrotragano — tika izmantota tikai Santorini saldo jaukto vīnu pagatavošanai un bija gandrīz izzudusi. Mūsdienās tā ir viena no ļoti augstu vērtētām šķirnēm, ko izmanto sausu sarkanvīnu ražošanai. Vīndariem bija jāstrādā, lai izceltu šķirnes izsmalcinātos aromātus, kas atgādina augstas kvalitātes Latīņamerikas kafiju, dūmus un saldus sarkanos augļus. Vīnkopjiem bija jācenšas pieradināt šķirnes spēcīgos tanīnus, kas lieliski papildina šīs retās, neparastās, minerālvielām bagātās šķirnes vīna garšu. Šī ir izcila šķirne ar potenciālu piedāvāt unikālas pieredzes, kas spēj mainīt ierastos vīna paradumus katram vīna baudītājam.